Ķīna sestdien apņēmās “ievērojami palielināt” parādu apjomu, lai atdzīvinātu savu krītošo ekonomiku, bet atstāja investorus neziņā par stimulēšanas pasākumu kopumu, kas ir ļoti svarīga detaļa, lai novērtētu tās nesenā akciju tirgus kāpuma ilglaicīgumu.
Finanšu ministrs Lan Foan preses konferencē paziņoja, ka Pekina palīdzēs vietējām pašvaldībām risināt parādu problēmas, piedāvās subsīdijas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, atbalstīs nekustamā īpašuma tirgu un papildinās valsts banku kapitālu, kā arī veiks citus pasākumus.
Visi šie pasākumi ir pasākumi, kurus investori ir mudinājuši Ķīnu veikt, jo pasaules otrā lielākā ekonomika zaudē impulsu un cenšas pārvarēt deflācijas spiedienu un celt patērētāju uzticību straujas nekustamā īpašuma tirgus lejupslīdes apstākļos.
Taču Lan nepaziņošana par paketes apjomu dolāros, visticamāk, paildzinās investoru nervozo gaidīšanu uz skaidrāku politikas plānu līdz nākamajai Ķīnas likumdevēju sapulcei, kas apstiprina papildu parāda vērtspapīru emisiju. Sanāksmes datums vēl nav paziņots, bet gaidāms, ka tā notiks tuvākajās nedēļās.
Preses konferencē “izskanēja stingra apņēmība, bet trūka skaitliskas informācijas,” sacīja Vasu Menons, Singapūras bankas OCBC investīciju stratēģijas rīkotājdirektors.“Lielais fiskālais stimuls, uz kuru investori cerēja, lai uzturētu akciju tirgus kāpumu, netika īstenots,” sacīja Menons, piebilstot, ka tas var “dažus” tirgū “pievilt”.
Pēdējo mēnešu laikā daudzi ekonomikas dati neatbilda prognozēm, radot ekonomistu un investoru bažas, ka valdības aptuveni 5% izaugsmes mērķis šogad ir apdraudēts un ka varētu būt iespējama ilgāka termiņa strukturāla lejupslīde.
Gaidāms, ka septembra dati, kas tiks publicēti nākamajā nedēļā, liecinās par turpmāku vājumu, tomēr amatpersonas ir paudušas “pilnīgu pārliecību”, ka 2024. gada mērķis tiks sasniegts.
Jauni fiskālie stimuli ir bijuši intensīvu spekulāciju objekts pasaules finanšu tirgos pēc tam, kad septembrī notikušajā Komunistiskās partijas augstāko vadītāju – Politbiroja – sanāksmē tika pausta pastiprināta steidzamības sajūta attiecībā uz ekonomiku.
Ķīnas akcijas sasniedza divu gadu maksimumu, dažu dienu laikā kopš šīs sanāksmes pieaugot par 25%, bet pēc tam, ņemot vērā, ka amatpersonas nesniedza sīkāku informāciju par politiku, nervozitāte mazinājās. Arī pasaules izejvielu tirgi, sākot ar dzelzs rūdu un beidzot ar rūpnieciskajiem metāliem un naftu, bija svārstīgi cerību dēļ, ka stimulējošie pasākumi veicinās vājāku Ķīnas pieprasījumu.
Reuters pagājušajā mēnesī ziņoja, ka Ķīna šogad plāno emitēt īpašas valsts obligācijas aptuveni 2 triljonu juaņu (284,43 miljardu ASV dolāru) vērtībā kā daļu no jauniem fiskālajiem stimuliem.
Pusi no šīs summas izmantos, lai palīdzētu vietējām pašvaldībām risināt parādu problēmas, bet otru pusi izmantos, lai subsidētu sadzīves tehnikas un citu preču iegādi, kā arī finansētu ikmēneša pabalstu aptuveni 800 juaņu jeb 114 ASV dolāru apmērā par katru bērnu visām mājsaimniecībām ar diviem vai vairāk bērniem.
Atsevišķi Bloomberg News ziņoja, ka Ķīna apsver arī iespēju iepludināt līdz 1 triljonam juaņu kapitāla lielākajās valsts bankās, lai gan analītiķi apgalvo, ka lielāka kreditēšanas jauda saskarsies ar spītīgi vājo kredītu pieprasījumu.
Centrālā banka septembra beigās paziņoja par agresīvākajiem monetārā atbalsta pasākumiem kopš COVID-19 pandēmijas, tostarp procentu likmju samazināšanu, 1 triljona juaņu likviditātes injekciju un citiem pasākumiem nekustamā īpašuma un akciju tirgu atbalstam.
Lai gan šie pasākumi ir uzlabojuši tirgus noskaņojumu, analītiķi norāda, ka Pekinai stingri jārisina arī dziļāk iesakņojušās strukturālās problēmas, piemēram, jāpalielina patēriņš un jāsamazina atkarība no parādu veicinošiem ieguldījumiem infrastruktūrā.
Lielākā daļa Ķīnas fiskālo stimulu joprojām tiek novirzīta investīcijām, bet tas noved pie tā, ka parāds pārsniedz ekonomikas izaugsmi, jo atdeve samazinās.
Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka centrālās valdības parāds ir 24 % no ekonomikas izlaides. Taču fonds aprēķinājis, ka kopējais valsts parāds, ieskaitot vietējo pašvaldību parādu, ir aptuveni 16 triljonu ASV dolāru jeb 116 % no IKP.
